Bauslība ir viena no divām Bībeles galvenajām mācībām (šīs mācības ir Bauslība un Evaņģēlijs). Viss, kas Bībelē rakstīts par Dieva pavēlēm cilvēkam, atmaksu, sodu vai atalgojumu, pieder pie Bauslības mācības. Bauslības pavēles jeb baušļi prasa no cilvēka darbus un pilnīgu sirds paklausību. Grēka dēļ neviens cilvēks nespēj pilnībā izpildīt bauslības prasības, tādēļ Bauslība apsūdz cilvēku un ved to nāvē. Bauslība nedod cilvēkam pestīšanu, bet tai ir trīs citi uzdevumi, ko tā veic, jeb trīs lietojumi:
1. Bauslība ir ierakstīta visu cilvēku sirdīs (Rm 1:18–32; 2:14, 15), ar tiesas jeb zobena varu tā iespēju robežās realizē ārēju kārtību un ļaunuma ierobežošanu pasaulē (Rm 13:1–7).
2. Caur bauslības pasludinājumu cilvēki nāk pie grēkatziņas un tā tiek vadīti pie Kristus, lai Viņā iemantotu pestīšanu (Rm 3:20; Gal. 3:24).
3. Kad ticībā grēku piedošanai Kristū ir iemantota pestīšana un cilvēks ir kļuvis spējīgs nest ticības augļus Dievam, Bauslība māca svētu un Dievam tīkamu dzīvi mīlestībā (Rm 12. un 13. nod.).
Pirmais bauslis
Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
Otrais bauslis
Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt, jo Dievs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
Trešais bauslis
Tev būs svēto dienu svētīt.
Ceturtais bauslis
Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.
Piektais bauslis
Tev nebūs nokaut.
Sestais bauslis
Tev nebūs laulību pārkāpt.
Septītais bauslis
Tev nebūs zagt.
Astotais bauslis
Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
Devītais bauslis
Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.
Desmitais bauslis
Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.