Draudze savu darbību atjaunoja drīz pēc atmodas sākšanās. Dievkalpojumi notika dažādās vietās, bet galvenokārt baznīcas durvju priekšā. 1991. gada 22. decembrī draudzei tika atdota baznīcas ēka, kura bija nožēlojamā stāvoklī.
Caurais jumts bija pamatīgi sabojājis sienas un drausmīgā netīrība, kas valdīja bijušajā pārtikas noliktavā, vispār nav aprakstāma. Ziemassvētku dievkalpojums notika izmazgātās telpās.
1997. gadā baznīcai tika uzlikts jauns jumts. 1998. gadā izremontētas sienas. 2002. gadā draudze atguva arī mācītājmuižas ēkas un beidzot kļuva par pilntiesīgiem saimniekiem savos īpašumos.
2000. gada oktobrī kāda dāņu sabiedriska organizācija atveda un uzdāvināja baznīcas iekārtu (solus, altārgaldu, altāra sētiņu un elektriskās ērģeles, paklājus) no kādas baznīcas Dānijā, kura diemžēl palēnām tiek ieskalota jūrā.