Zaube veidojusies pie ordeņa pils un tajā bijusi arī kapella, kura celta 1257. gadā, bet pirmā baznīca draudzei celta 1563. gadā no ozola baļķiem, bet pēc citiem avotiem no egles koka. Celtne bijusi bez torņa . Tas uzcelts tikai 1577.gadā . Baznīca atradusies muižas pagalmā. Tai laikā šī vieta un arī draudze nesusi Jaunpils nosaukumu (no vācu valodas Jurgensburg). Latvijas teritorijā bija divas Jaunpilis. Otrā vieta atradās Tukuma apkārtnē un vāciski saucās Neuenburg. Līdz Latvijas valsts izveidošanai tas netraucēja, jo viena atradās Vidzemes guberņā, otra – Kurzemes, bet brīvvalsts laikā 1939. gadā Vidzemes Jaunpils tika pārdēvēta par Zaubi (tā sauc upi, kas tek caur Zaubes pagastu, netālu no centra). Tomēr draudzei vecais nosaukums saglabājās līdz 1943. gadam.
Pirmo baznīcu pavēlējis celt toreizējais ordeņa kanclers Josts Clod’ts. 1588. gadā viņa dēls licis izrotāt baznīcu pateicībā par savu izglābšanos. Ir ziņas, ka jaunas koka baznīcas ir celtas 1643. un 1696. gadā. Pēdējo cēlis landrāts Carl Gustav von Clod’t. Domājams, ka šo baznīcu savos zīmējumos attēlojis J.K. Broce. Baznīcas zvani lieti 1696. gadā un 1736. gadā.
Mūra baznīca celta 1854. gadā un iesvētīta 19. septembrī. Baznīcā bija 275 sēdvietas. Baznīcas tornis, kuram nav līdzīgu ne Baltijā, ne Zviedrijā, Vilhelma fon Strika projektēts 1911. gadā, uzcelts 1913. gadā. Domājams, ka akmens bluķi, kas diezgan nekārtīgi izmētāti ap baznīcu, ir palikuši pāri no torņa celtniecības, bet tā kā drīz sākās pasaules karš, tad par apkārtnes sakopšanu nebija laika domāt. Kara laikā baznīca stipri cietusi, tāpēc pēc kara vajadzēja līdzekļus baznīcas atjaunošanai. Tika atliets jauns zvans un 1926. gadā uzstādīts tornī, kur atrodas arī patreiz. Vajadzēja jaunas ērģeles. Tās pasūtīja Jēkabam Jauģietim, kuru uzskata par otro lietpratīgāko un ražīgāko ērģeļbūvētāju 30. gadu Latvijā. 1934. gada rudenī tās bija gatavas un 14. oktobrī tika iesvētītas. Zaubes ērģeles bija vienas no trim lielākajām Jauģa ērģelēm, bet skanējuma ziņā tās bijušas labākas par pārejām.
1938. gadā Zaubes draudzē bija 1300 draudzes locekļu; kristīti 18, iesvētīti 21, laulāti 12, apglabāti 25, dievgaldu saņēmuši 295.
Otrā pasaules kara gados Zaubes baznīca pārāk daudz necieta un tā turpināja darboties līdz 1963. gada beigām. Visu politisko apstākļu dēļ, draudze iznīka. Pēdējais dievkalpojums notika 1963. gada ziemassvētkos. Baznīca tika atsavināta un izdemolēta. Logu vitrāžas izsistas, ērģeļu stabules izvazātas, torņa spice kopā ar krustu tika brutāli nolauzta 1969. g. vasarā – aizkabinot trosi aiz krusta un ar traktora palīdzību norauta. Vēlāk uztaisīja tornim nelielu nobeigumu, lai lietus un sniegs netiktu iekšā. Tāds tornis izskatās arī tagad. Baznīcas telpas tika izmantotas kā sporta zāle, vēlāk, kad uzcēla jauno skolu ar sporta zāli, baznīcu izmantoja minerālmēslu uzglabāšanai un pēc tam atdeva rajona patērētāju biedrības savienībai, kura to izmantoja par pārtikas noliktavu.
Draudze savu darbību atjaunoja drīz pēc atmodas sākšanās. Dievkalpojumi notika dažādās vietās, bet galvenokārt baznīcas durvju priekšā. 1991. gada 22. decembrī draudzei tika atdota baznīcas ēka, kura bija nožēlojamā stāvoklī. Caurais jumts bija pamatīgi sabojājis sienas un drausmīgā netīrība, kas valdīja pārtikas noliktavā , vispār nav aprakstāma. Ziemassvētku dievkalpojums notika izmazgātās telpās.
1997. gadā baznīcai tika uzlikts jauns jumts. 1998. gadā izremontētas sienas. 2002. gadā draudze atguva arī mācītājmuižas ēkas un beidzot kļuva par pilntiesīgiem saimniekiem savos īpašumos.
2000. gada oktobrī kāda dāņu sabiedriska organizācija atveda un uzdāvināja baznīcas iekārtu (solus, altārgaldu, altāra sētiņu un elektriskās ērģeles, paklājus) no kādas baznīcas Dānijā, kura lēnām tiek ieskalota jūrā.
Baznīcas ozolkoka durvis ir gatavotas baznīcai kuru cēla 1643. gadā, tā kā tās ir vairāk kā 350 gadu vecas. Pie baznīcas 2007. gadā atklāja akmens zīmi par godu pirmās kapellas uzcelšanas 750. gadadienai un kristietības pirmsākumiem Zaubē.
XVIII un XIX gadsimta laikā Zaubes draudzei nekad nav bijis savs mācītājs. Parasti tas ir bijis kopīgs ar citām kaimiņu draudzēm un dzīvojis tajās. Pēdējais mācītājs, kurš 1944. gada rudenī pameta Latviju bija mācītājs Pēteris Nesaule. Pēdējais mācītājs pirms baznīcas slēgšanas bija mācītājs Alberts Ozoliņš. Pirmais pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas bija mācītājs Tālis Rēdmanis.
Draudze uztur ciešus kontaktus ar māsu draudzi Zviedrijā Jarnā, kura daudz palīdzējusi gan ar baznīcas jumta remontu, gan mēbelēm, gan drēbēm.
No 2008.g. oktobra kalpo evanģelists Edvīns Rumjancevs
Draudzes priekšniece no 1991. g. janvāra līdz 2003.g. martam Silvija Zigrīda Bīriņa pēc tam Ojārs Evalds Bīriņš līdz 2012. gada martam. Pašreiz draudzes priekšniece ir Sintija Bīriņa – Zenķe
Draudzē jau vairāk kā 20 gadus strādā svētdienas skola kuru vada Silvija Zigrīda Bīriņa.
Zaubes draudzes ērģelnieki
1. Ilmārs Bīriņš no 1991. gada līdz 1995. gada septembrim
2. Sintija Bīriņa no 1995. gada oktobra 
Svētdienas skolas skolotāji
- Zenta Irbe 1990.g
- Silvija Zigrīda Bīriņa no 1991.g –
Izmantoti dati no:
E. Ķiploks “Dzimtenes draudzes un baznīcas” 1987.
Ilma Grauzdiņa “Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē” 1987. g., “Liesma “ Rīgā. 159., 160 lpp
Zaubes pagasta vietas un vārdi. LZD un pašvaldība 2005.